|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
submersibilitat (abs. Dicort) : natura de
çò submersible. (v. submergibilitat) submersible, -bla (abs. Dicort) : negadís, -issa.
(v. submergible) submersion : accion de submergir o de se submergir. subminiaturizacion (abs. Dicort) : accion o resulta de subminiaturizar. subminiaturizar (abs. Dicort) (v. tr.) : redusir al maximum (lat.) las dimensions e lo pes d'un dispositiu electronic. suborbital, -a : que se tròba jos l'orbita de l'uèlh ; que l'òm plaça jos l'orbita de l'uèlh. subordenada nf, cf Ubaud Dicort :
« subordonnée [v. jos subordenat] » (v. Sèrras) subordenant, -a adj e nm, cf Ubaud Dicort (v. subordenar) : (gram.)
« subordonnant, -e » (Sèrras) subordenar v (v. Ubaud Dicort, Sèrras e Fettuciari) : doblet de subordinar. subordenat, -ada adj e n : « subordonné, -ée » (Sèrras). Proposicion subordenada, proposition subordonnée. (Fettuciari) subordinacion : accion o resulta de subordinar. « Que » es sovent conjonccion de subordinacion : - Demòra, qu'ai besonh de tu. - Escota, que te diga çò que me tafura ! - T'enanèsses pas que non siá tornat. subordinar (abs. Dicort) (v. tr.) : metre q.q.
jos l'autoritat de q.q. mai ; far dependre quicòm de
quicòm mai,
« subordonner » (Laus, Basic). (v. subordenar) subordinat, -ada (abs. Dicort) : p.p. de subordinar. (v. subordenat) Proposicion subordinada. subornable, -bla : que pòt èsser subornat, -ada. subornacion (R. V, 282) : accion de subornar. subornador (abs. Dicort), -airitz (adj. e
subs.) : que suborna. (v. subornaire) subornaire, -aira (~ -airitz) adj e n, cf Ubaud Dicort : « suborneur,
euse, v. trompaire » (v. TdF) subornar 1 (v. tr.) (R. V, 282) : portar q.q. a far çò mal ; corrompre ; Subornar una joventa. Subornar de testimònis. subornar 2 (v. tr.) : curar / cavar / tunar / soscavar. (v. TdF ‘subourna 2’) SUBR- / SUBRE- : preposicions prefixadas modèrnas e
augmentatius, en lòc de sobre [v. SOBRE-] que se
tròba dins totas las referéncias çaijós a
Rainoard, totjorn valablas dins d'unes airals. subrabondància [subreabondància (v. R. VI, 32)] nf (v. Ubaud Dicort e CLO § 11.3.c) : surproduccion ; abondància tròp bèla. subrabondar [subreabondar] (v.
intr.) : « surabonder » TdF ‘subre--abounda’ Occitània subrabonda de vin. subrabondós [subreabondós (v. R. VI, 32)], -osa adj : tròp abondós, -osa, « surabondant, ante » TdF ‘subre-aboundous’. subrabondosament [subreabondosament] adv : d'un biais tròp abondós. subractiu [subreactiu (v. R. VI, 2)], -iva adj : actiu, -iva que jamai. subrafan (v. R. II, 31 – L. 345) [subreafan, cf Ubaud Dicort] nm : trabalh tròp penible ; « chagrin excessif » (L.). subrafar (v. R. III, 264) [subreafar] nm : subrecarga d'afars. subrafectuós [subreafectuós (v. R. II, 32)], -osa adj : afectuós, -osa que jamai. subragut [subreagut (v. R. VI, 2)], -uda adj : agut, -uda que jamai. subraimar [subreamar, cf Ubaud Dicort] v t (R. II, 67 ‘sobramar’)r : aimar que jamai subramor [subreamor (v. R. II, 67)] nm : amor excessiu. subran (adv.) : còp sec / subte / subitament ; promptament subrança (v. R. V, 243) (abs. Dicort) : superioritat. subrançar (v. tr.) (v. R. V, 245) (abs. Dicort) : subjugar. subrar 1 (v. tr. e intr.)
: dominar. (v. TdF) subrar 2 (abondar) (v. intr.) (non preconizat Dicort) :
v. sobrar 2. subrarbitre (v. R. II, 110) (abs. Dicort) :
arbitre màger. (v. subrearbitre) subrardiment (abs. Dicort) (v. R. II, 116 nm) : d'un biais subrardit. subrardit (v. R. II, 116) [subreardit, cf Ubaud Dicort], -ida adj : ardit, -ida que jamai. subraurelha [subreaurelha] nf : aurelha pichona de mossa o de brabant. subravar (v. R. II, 156) [subreavar], -a adj : avar, -a que jamai. subravenent (v. R. V, 489) (subreavenent), -a adj : avenent, -a que jamai. SUBRE- prefixe : v. SUBR-. N.B. : a l’escrich
òm practica l’elision de la e
finala davant e : subre +
encarir = subrencarir. A l’oral, se practica eventualament endacòm
(subr’abondar, subr’aurelha) (v. Ubaud Dicort) subre prep, cf Ubaud Dicort : « sus, sur, en
dessus, par-dessus, par delà, v. sus ;
sur le point, v. mand » TdF Subre la
tèsta,
par-dessus la tête. Subre sa porcion, en sus de sa part. Subre que tot, par-dessus tout. Subre sa fauda, sur son giron. (v. TdF) En subre de, au dessus de. (v.
Ubaud Dicort e Lexic M. Roqueta) Ma femna es subre acochar, ma femme est sur le point d’accoucher. (v. TdF) Córrer subre, courir sus. (v. TdF) subreabondància nf, cf Ubaud Dicort : v. subrabondància. subreabondant, -a adj, cf Ubaud Dicort : « surabondant, -e » (v. Rapin) subreabondar v, cf Ubaud Dicort :
v. subrabondàr. subreabondós, -osa adj, cf Ubaud Dicort : v. subrabondós. subreabondosament adv, cf Ubaud Dicort : v. subrabondosament. subreactiu, -iva adj, cf Ubaud Dicort : v. subractiu. subreafan nm, cf Ubaud Dicort :
v. subrafan. subreafar nm, cf Ubaud Dicort :
v. subrafar. subreafectuós, -osa adj, cf Ubaud Dicort : v. subrafectuós. subreagut, -uda adj, cf Ubaud Dicort : v. subragut. subrealen nm, cf Ubaud Dicort :
« asthme, difficulté de respirer » TdF ‘subre-alen’ subrealimentacion nf, cf Ubaud Dicort : « suralimentation » (Rapin) subrealimentar v, cf Ubaud Dicort :
« v tr, suralimenter » (Per Noste, Rapin) subreamar v, cf Ubaud Dicort : v. subraimar. subreamor nm, cf Ubaud Dicort :
v. subramor. subreanimós, -osa adj, cf Ubaud Dicort : « très audacieux,
très courageux » (R II, 90). (v. animós) subreaparéisser v, cf Ubaud Dicort : « v intr, apparaître,
se montrer » (L. 345 ‘subraparer) subreapondre v, cf Ubaud Dicort :
« v tr, surajouter » (Laus) subrearbitre nm :
« sur-arbitre, tiers-arbitre [v. arbitre] » (v. R.
II, 110 ‘sobra-arbitre’ e v. TdF
‘subre-arbitre’) subreardit, ida adj, cf Ubaud Dicort : v. subrardit. subrearmament nm, cf Ubaud Dicort :
« surarmement » (Rapin) subrearmar v, cf Ubaud Dicort :
« v tr, surarmer » (v. çai jos) subrearmat, -ada adj :
« surarmé, ée » (Rapin) subreastrat, -ada adj, cf Ubaud Dicort : (v. astrat) subreatalentat, -ada adj, cf Ubaud Dicort : (v. atalentat) subreauçada nf, cf Ubaud Dicort :
« surélévation » (Rapin) subreauçar v, cf Ubaud Dicort : « v tr, surélever » (Sèrras-Ess.) subreaurelha nf, cf Ubaud Dicort :
v. subraurelha. |
|
subreavar, -a adj, cf Ubaud Dicort :
v. subravar. subrebaissament nm, cf Ubaud Dicort : « (arch.)
surbaissement » (Rapin) subrebaissar (v. tr.) : baissar notablament. subrebàs (v. R. II, 191), -assa : bas, -assa que jamai. subrebatre v, cf Ubaud Dicort :
« v tr, dépasser ; battre d’en
haut ? » (L. 345) subrebèl, -a (v. R. II, 206) : polit, -ida que jamai ; grand, -a que jamai. subrebellicós, -osa (v. R. II, 207) : bellicós, -osa que jamai. subreben 1 adv, cf Ubaud Dicort : « très
bien » (L. 345) subreben 2 nm, cf Ubaud Dicort : « bien
extrême » (L. 345) subrebon, -a adj (v. R. II, 236) : bon, -a que jamai. subrecalfa nf, cf Ubaud Dicort :
« surchauffe » (Rapin) subrecalfar v, cf Ubaud Dicort :
« v tr, (phys.) surchauffer »
(Laus) subrecar, -a adj, cf Ubaud Dicort :
« très cher, ère » TdF ‘subre-car’ subrecarga : carga excessiva. (v. TdF ‘subre-cargo 1’) Per subrecarga
es malaut, par surcroît il est malade. (v. TdF) subrecargar (v. tr.) (v. R. II, 336) : tròp cargar. subrecaste, -ta adj, cf Ubaud Dicort : « très
chaste » TdF ‘subre-caste’ subrecau, -cava adj, cf Ubaud Dicort : « extrêmement
profond » (L. 345) subrecaupir (v. tr.) (v. R. II, 273) : cobrir « dompter, subjuguer, surmonter, surpasser ; circonvenir, s’emparer de l’esprit de quelqu’un » (v. TdF jos ‘subre-chaupi’). subrecèl : cèl de lièch. subrecilha : cilha / ussa. subrecilhar, -a adj, cf Ubaud Dicort : « Arcada subrecilhara, arcade
sourcilière » (Laus) subrecingla nf, cf Ubaud Dicort :
« surfaix, sangle de dessus » (L. 345) subreclassar v, cf Ubaud Dicort : « v tr, surclasser » (Sèrras-Ess.) subrecochar 1 (v. tr.) (R. II, 427 (v. çai jos)) (abs. Dicort e TdF) : tròp pressar q.q. subrecochar
(se) 2 v pron. (v.
Ubaud Dicort e R. II, 427) :
« se presser trop, aller trop vite
(dans une affaire) » (L. 346) subrecòire v : v. subrecòser. subrecolant,
-a adj, cf Ubaud Dicort :
« débordant, ante » (v. TdF) subrecompausat, -ada adj, cf Ubaud Dicort : « (gram.)
surcomposé, -e » (Laus, Rapin) subrecompensacion nf, cf Ubaud Dicort : « surcompensation » (Rapin) subrecompensar v, cf Ubaud Dicort :
« v tr, surcompenser » (Sèrras-Ess.) subrecompression : compression tròp fòrta. subrecomprimir (v. tr. ) : tròp comprimir. subrecomptar v, cf Ubaud Dicort : « v intr, compter trop, demander trop »
(L. 346) subrecongelacion (abs. Dicort) : congelacion extrèma. (v. subregelacion) subrecongelar (abs. Dicort) (v. tr.) : congelar lo mai que se pòt. (v. subregelar) subreconsum nm, cf Ubaud Dicort :
« surconsommation » (Sèrras). subreconsumir v, cf Ubaud Dicort :
« v tr, surconsommer » (Sèrras-Ess.) subrecontent, -a adj, cf Ubaud Dicort : « très content, ente » TdF ‘subre- contènt’ subrecopar (v. tr.) : copar sus q.q. mai a las cartas. subrecorrompre (v. tr.) (v. R. VI, 38) : corrompre que jamai. subrecòser (v. tr.) (R. VI, 12) [veire subrecòire, cf Ubaud Dicort] : far tròp còire. subrecòst nm, v. Ubaud Dicort Errata web : « surcoût » (Sèrras) subrecòt
nm, cf Ubaud Dicort :
« surcot, ancien vêtement » TdF subrecréis [subrecreis] nm : demai ; subrepés. subrecréisser v, cf Ubaud Dicort : « v intr, surcroître, augmenter
beaucoup » (L. 346) subrecujament nm, cf Ubaud Dicort : « arrogance,
presomption » (L. 346) subrecujat, -ada adj, cf Ubaud Dicort : « arrogant,
présomptueux » (L. 346) subredaurada 1 nf (abs. TdF, Alibert) : accion de subredaurar. subredaurada 2 nf (v.Ubaud Dicort e Alibert) : « grande
dorade » (v. TdF ‘subre-daurado’) subredaurar (v. tr.) (v. R. II, 146) : daurar excessivament. subredejunar v, cf Ubaud Dicort : « jeuner
trop » (L. 346) subredeman nm, cf Ubaud Dicort :
« demande excessive »
(l. 346) subredemanda nf (abs. Dicort) : demanda excessiva. (v. subredeman) subredemandar 1 (v. tr.) (abs. L.) / sobredemandar (abs. Dicort) (v. tr.) : tròp demandar. subredemandar 2 (v. intr.) (v. Ubaud Dicort e L. 346) : « demander
un prix excessif »
(Laus) subredent nf : dent qu'a butat fòra son airal e que se cavaleja sus una autra ; « obstacle, embarras ». (v. TdF ‘subre-dènt’) subredesir nm, cf Ubaud Dicort :
« désir excessif » (L. 346) subredesirar
v, cf Ubaud Dicort :
« v tr, désirer excessivement » (L. 346) subredesmesurat,
-ada adj, cf Ubaud Dicort :
« qui se conduit d’une façon très
inconvenante » (L. 346) subredesvelhar
1 v, cf Ubaud Dicort :
v intr, « être
longtemps éveillé, rester longtemps
éveillé » (R. V, 480) subredesvelhar
2 nm, cf Ubaud Dicort :
« le rester longtemps éveillé » (R. V, 480) subredeterminacion
nf, cf Ubaud Dicort :
(psychan., psych., ling.)
« surdétermination » (Sèrras-Ess.) subredeterminant,
-a adj, cf Ubaud Dicort :
« (didact.) surdéterminant, ante » subredeterminat,
-ada adj, cf Ubaud Dicort :
« (psychan.) surdéterminé,
ée » subredicha nf / subredita [veire subredicha, cf Ubaud Dicort] : enquant al dessús d'un autre o al dessús del prètz d'adjudicacion. subredificil, -a (v. R. III, 273) : dificil, -a que jamai. subredimensionat,
-ada adj, cf Ubaud Dicort :
« surdimentionné, ée » (Sèrras-Ess.) subredire (v. tr. [v intr (TdF ‘subre-dire’)]) (R. III, 57) : dire en mai, « surenchérir » (Alibert). subredita [veire subredicha / subredicha : accion de subredire, de dire en mai, d'ajustar. subredosat,
-ada adj, cf Ubaud Dicort :
« surdosé, -e » (v. subredòsi) subredosatge
nm, cf Ubaud Dicort :
« surdosage » (Sèrras-Ess.) subredòsi
nf, cf Ubaud Dicort :
« surdose » (Rapin),
« overdose » (Sèrras) subredotat, -ada adj e n (abs. Dicort) :
intelligent, -a que jamai ; plan mai intelligent que los mainatges de son
atge (per “atge”, v. R. III, 235), « surdoué,
ée » (Laus,
Rapin). subreem-, subreen-, subrees- : v. subrem-, subren-,
subres- (v. Ubaud Dicort e CLO § 11.5.b) subrefach 1 nm, cf Ubaud Dicort :
« excès » (L. 346) subrefach 2, -a (inferior a sa
reputacion) adj, cf Ubaud Dicort : « surfait, aite » (Sèrras-Ess.) subrefacturacion nf, cf Ubaud Dicort :
« surfacturation » (v. çai jos) subrefacturar v, cf Ubaud Dicort :
« v tr, surfacturer » (Sèrras-Ess.) subrefaire v, cf Ubaud Dicort :
« v tr, (surestimer) surfaire » (Laus) ; « v intr, excéder,
dépasser la juste mesure » (L. 346) subrefais (m.) (R. III, 250) : subrecarga, « surcroît ; surfaix, sangle de cheval ; arrière-faix, placenta » TdF ‘subre-fais’. |
|
|
|
|
|
|