submersibilitat (abs. Dicort) : natura de çò submersible. (v. submergibilitat)

submersible, -bla (abs. Dicort) : negadís, -issa. (v. submergible)

submersion : accion de submergir o de se submergir.

subminiaturizacion (abs. Dicort) : accion o resulta de subminiaturizar.

subminiaturizar (abs. Dicort) (v. tr.) : redusir al maximum (lat.) las dimensions e lo pes d'un dispositiu electronic.

suborbital, -a : que se tròba jos l'orbita de l'uèlh ; que l'òm plaça jos l'orbita de l'uèlh.

subordenada nf, cf Ubaud Dicort : « subordonnée [v. jos subordenat] » (v. Sèrras)

subordenant, -a adj e nm, cf Ubaud Dicort (v. subordenar) : (gram.) « subordonnant, -e » (Sèrras)

subordenar v (v. Ubaud Dicort, Sèrras e Fettuciari) : doblet de subordinar.

subordenat, -ada adj e: « subordonné, -ée » (Sèrras).

Proposicion subordenada, proposition subordonnée. (Fettuciari)

subordinacion : accion o resulta de subordinar.

« Que » es sovent conjonccion de subordinacion :

- Demòra, qu'ai besonh de tu.

- Escota, que te diga çò que me tafura !

- T'enanèsses pas que non siá tornat.

subordinar (abs. Dicort) (v. tr.) : metre q.q. jos l'autoritat de q.q. mai ; far dependre quicòm de quicòm mai, « subordonner » (Laus, Basic). (v. subordenar)

subordinat, -ada (abs. Dicort) : p.p. de subordinar. (v. subordenat)

Proposicion subordinada.

subornable, -bla : que pòt èsser subornat, -ada.

subornacion (R. V, 282) : accion de subornar.

subornador (abs. Dicort), -airitz (adj. e subs.) : que suborna. (v. subornaire)

subornaire, -aira (~ -airitz) adj e n, cf Ubaud Dicort : « suborneur, euse, v. trompaire » (v. TdF)

subornar 1 (v. tr.) (R. V, 282) : portar q.q. a far çò mal ; corrompre ;

Subornar una joventa.

Subornar de testimònis.

subornar 2 (v. tr.) : curar / cavar / tunar / soscavar. (v. TdF ‘subourna 2’)

SUBR- / SUBRE- : preposicions prefixadas modèrnas e augmentatius, en lòc de sobre [v. SOBRE-] que se tròba dins totas las referéncias çaijós a Rainoard, totjorn valablas dins d'unes airals.

subrabondància [subreabondància (v. R. VI, 32)] nf (v. Ubaud Dicort e CLO § 11.3.c) : surproduccion ; abondància tròp bèla.

subrabondar [subreabondar] (v. intr.) : « surabonder » TdF ‘subre--abounda’

Occitània subrabonda de vin.

subrabondós [subreabondós (v. R. VI, 32)], -osa adj : tròp abondós, -osa, « surabondant, ante » TdF ‘subre-aboundous’.

subrabondosament [subreabondosament] adv : d'un biais tròp abondós.

subractiu [subreactiu (v. R. VI, 2)], -iva adj : actiu, -iva que jamai.

subrafan (v. R. II, 31 – L. 345) [subreafan, cf Ubaud Dicort] nm : trabalh tròp penible ; « chagrin excessif » (L.).

subrafar (v. R. III, 264) [subreafar] nm  : subrecarga d'afars.

subrafectuós [subreafectuós (v. R. II, 32)], -osa adj : afectuós, -osa que jamai.

subragut [subreagut (v. R. VI, 2)], -uda adj : agut, -uda que jamai.

subraimar [subreamar, cf Ubaud Dicort] v t (R. II, 67 ‘sobramar’)r : aimar que jamai

subramor [subreamor (v. R. II, 67)] nm  : amor excessiu.

subran (adv.) : còp sec / subte / subitament ; promptament

subrança (v. R. V, 243) (abs. Dicort) : superioritat.

subrançar (v. tr.) (v. R. V, 245) (abs. Dicort) : subjugar.

subrar 1 (v. tr. e intr.) : dominar. (v. TdF)

subrar 2 (abondar) (v. intr.) (non preconizat Dicort) : v. sobrar 2.

subrarbitre (v. R. II, 110) (abs. Dicort) : arbitre màger. (v. subrearbitre)

subrardiment (abs. Dicort) (v. R. II, 116 nm) : d'un biais subrardit.

subrardit (v. R. II, 116) [subreardit, cf Ubaud Dicort], -ida adj : ardit, -ida que jamai.

subraurelha [subreaurelha] nf : aurelha pichona de mossa o de brabant.

subravar (v. R. II, 156) [subreavar], -a adj : avar, -a que jamai.

subravenent (v. R. V, 489) (subreavenent), -a adj  : avenent, -a que jamai.

SUBRE- prefixe : v. SUBR-. N.B. : a l’escrich òm practica l’elision de la e finala davant : subre + encarir = subrencarir. A l’oral, se practica eventualament endacòm (subr’abondar, subr’aurelha) (v. Ubaud Dicort)

subre prep, cf Ubaud Dicort : « sus, sur, en dessus, par-dessus, par delà, v. sus ; sur le point, v. mand » TdF

Subre la tèsta, par-dessus la tête.

Subre sa porcion, en sus de sa part.

Subre que tot, par-dessus tout.

Subre sa fauda, sur son giron. (v. TdF)

En subre de, au dessus de. (v. Ubaud Dicort e Lexic M. Roqueta)

Ma femna es subre acochar, ma femme est sur le point d’accoucher. (v. TdF)

Córrer subre, courir sus. (v. TdF)

subreabondància nf, cf Ubaud Dicort : v. subrabondància.

subreabondant, -a adj, cf Ubaud Dicort : « surabondant, -e » (v. Rapin)

subreabondar v, cf Ubaud Dicort : v. subrabondàr.

subreabondós, -osa adj, cf Ubaud Dicort : v. subrabondós.

subreabondosament adv, cf Ubaud Dicort : v. subrabondosament.

subreactiu, -iva adj, cf Ubaud Dicort : v. subractiu.

subreafan nm, cf Ubaud Dicort : v. subrafan.

subreafar nm, cf Ubaud Dicort : v. subrafar.

subreafectuós, -osa adj, cf Ubaud Dicort : v. subrafectuós.

subreagut, -uda adj, cf Ubaud Dicort : v. subragut.

subrealen nm, cf Ubaud Dicort : « asthme, difficulté de respirer » TdF ‘subre-alen’

subrealimentacion nf, cf Ubaud Dicort : « suralimentation » (Rapin)

subrealimentar v, cf Ubaud Dicort : « v tr, suralimenter » (Per Noste, Rapin)

subreamar v, cf Ubaud Dicort : v. subraimar.

subreamor nm, cf Ubaud Dicort : v. subramor.

subreanimós, -osa adj, cf Ubaud Dicort : « très audacieux, très courageux » (R II, 90). (v. animós)

subreaparéisser v, cf Ubaud Dicort : « v intr, apparaître, se montrer » (L. 345 ‘subraparer)

subreapondre v, cf Ubaud Dicort : « v tr, surajouter » (Laus)

subrearbitre nm : « sur-arbitre, tiers-arbitre [v. arbitre] » (v. R. II, 110 ‘sobra-arbitre’ e v. TdF ‘subre-arbitre’)

subreardit, ida adj, cf Ubaud Dicort : v. subrardit.

subrearmament nm, cf Ubaud Dicort : « surarmement » (Rapin)

subrearmar v, cf Ubaud Dicort : « v tr, surarmer » (v. çai jos)

subrearmat, -ada adj : « surarmé, ée » (Rapin)

subreastrat, -ada adj, cf Ubaud Dicort : (v. astrat)

subreatalentat, -ada adj, cf Ubaud Dicort : (v. atalentat)

subreauçada nf, cf Ubaud Dicort : « surélévation » (Rapin)

subreauçar v, cf Ubaud Dicort : « v tr, surélever » (Sèrras-Ess.)

subreaurelha nf, cf Ubaud Dicort : v. subraurelha.

 

 

subreavar, -a adj, cf Ubaud Dicort : v. subravar.

subrebaissament nm, cf Ubaud Dicort : « (arch.) surbaissement » (Rapin)

subrebaissar (v. tr.) : baissar notablament.

subrebàs (v. R. II, 191), -assa : bas, -assa que jamai.

subrebatre v, cf Ubaud Dicort : « v tr, dépasser ; battre d’en haut ? » (L. 345)

subrebèl, -a (v. R. II, 206) : polit, -ida que jamai ; grand, -a que jamai.

subrebellicós, -osa (v. R. II, 207) : bellicós, -osa que jamai.

subreben 1 adv, cf Ubaud Dicort : « très bien » (L. 345)

subreben 2 nm, cf Ubaud Dicort : « bien extrême » (L. 345)

subrebon, -a adj (v. R. II, 236) : bon, -a que jamai.

subrecalfa nf, cf Ubaud Dicort : « surchauffe » (Rapin)

subrecalfar v, cf Ubaud Dicort : « v tr, (phys.) surchauffer » (Laus)

subrecar, -a adj, cf Ubaud Dicort : « très cher, ère » TdF ‘subre-car’

subrecarga : carga excessiva. (v. TdF subre-cargo 1)

Per subrecarga es malaut, par surcroît il est malade. (v. TdF)

subrecargar (v. tr.) (v. R. II, 336) : tròp cargar.

subrecaste, -ta adj, cf Ubaud Dicort : « très chaste » TdF ‘subre-caste’

subrecau, -cava adj, cf Ubaud Dicort : « extrêmement profond » (L. 345)

subrecaupir (v. tr.) (v. R. II, 273) : cobrir « dompter, subjuguer, surmonter, surpasser ; circonvenir, s’emparer de l’esprit de quelqu’un » (v. TdF jos ‘subre-chaupi’).

subrecèl : cèl de lièch.

subrecilha : cilha / ussa.

subrecilhar, -a adj, cf Ubaud Dicort : « Arcada subrecilhara, arcade sourcilière » (Laus)

subrecingla nf, cf Ubaud Dicort : « surfaix, sangle de dessus » (L. 345)

subreclassar v, cf Ubaud Dicort : « v tr, surclasser » (Sèrras-Ess.)

subrecochar 1 (v. tr.) (R. II, 427 (v. çai jos)) (abs. Dicort e TdF) : tròp pressar q.q.

subrecochar (se) 2 v pron. (v. Ubaud Dicort e R. II, 427) : « se presser trop, aller trop vite (dans une affaire) » (L. 346)

subrecòire v : v. subrecòser.

subrecolant, -a adj, cf Ubaud Dicort : « débordant, ante » (v. TdF)

subrecompausat, -ada adj, cf Ubaud Dicort : « (gram.) surcomposé, -e » (Laus, Rapin)

subrecompensacion nf, cf Ubaud Dicort : « surcompensation » (Rapin)

subrecompensar v, cf Ubaud Dicort : « v tr, surcompenser » (Sèrras-Ess.)

subrecompression : compression tròp fòrta.

subrecomprimir (v. tr. ) : tròp comprimir.

subrecomptar v, cf Ubaud Dicort : « v intr, compter trop, demander trop » (L. 346)

subrecongelacion (abs. Dicort) : congelacion extrèma. (v. subregelacion)

subrecongelar (abs. Dicort) (v. tr.) : congelar lo mai que se pòt. (v. subregelar)

subreconsum nm, cf Ubaud Dicort : « surconsommation » (Sèrras).

subreconsumir v, cf Ubaud Dicort : « v tr, surconsommer » (Sèrras-Ess.)

subrecontent, -a adj, cf Ubaud Dicort : « très content, ente » TdF ‘subre- contènt’

subrecopar (v. tr.) : copar sus q.q. mai a las cartas.

subrecorrompre (v. tr.) (v. R. VI, 38) : corrompre que jamai.

subrecòser (v. tr.) (R. VI, 12) [veire subrecòire, cf Ubaud Dicort] : far tròp còire.

subrecòst nm, v. Ubaud Dicort Errata web : « surcoût » (Sèrras)

subrecòt nm, cf Ubaud Dicort : « surcot, ancien vêtement » TdF

subrecréis [subrecreis] nm : demai ; subrepés.

subrecréisser v, cf Ubaud Dicort : « v intr, surcroître, augmenter beaucoup » (L. 346)

subrecujament nm, cf Ubaud Dicort :  « arrogance, presomption » (L. 346)

subrecujat, -ada adj, cf Ubaud Dicort : « arrogant, présomptueux » (L. 346)

subredaurada 1 nf  (abs. TdF, Alibert) : accion de subredaurar.

subredaurada 2 nf  (v.Ubaud Dicort e Alibert) : « grande dorade » (v. TdF ‘subre-daurado’)

subredaurar (v. tr.) (v. R. II, 146) : daurar excessivament.

subredejunar v, cf Ubaud Dicort : « jeuner trop » (L. 346)

subredeman nm, cf Ubaud Dicort : « demande excessive » (l. 346)

subredemanda nf (abs. Dicort) : demanda excessiva. (v. subredeman)

subredemandar 1 (v. tr.) (abs. L.) / sobredemandar (abs. Dicort) (v. tr.) : tròp demandar.

subredemandar 2 (v. intr.) (v. Ubaud Dicort e  L. 346) : « demander un prix excessif » (Laus)

subredent nf : dent qu'a butat fòra son airal e que se cavaleja sus una autra ; « obstacle, embarras ». (v. TdF ‘subre-dènt’)

subredesir nm, cf Ubaud Dicort : « désir excessif » (L. 346)

subredesirar v, cf Ubaud Dicort : « v tr, désirer excessivement » (L. 346)

subredesmesurat, -ada adj, cf Ubaud Dicort : « qui se conduit d’une façon très inconvenante » (L. 346)

subredesvelhar 1 v, cf Ubaud Dicort : v intr, « être longtemps éveillé, rester longtemps éveillé » (R. V, 480)

subredesvelhar 2 nm, cf Ubaud Dicort : « le rester longtemps éveillé » (R. V, 480)

subredeterminacion nf, cf Ubaud Dicort : (psychan., psych., ling.) « surdétermination » (Sèrras-Ess.)

subredeterminant, -a adj, cf Ubaud Dicort : « (didact.) surdéterminant, ante »

subredeterminat, -ada adj, cf Ubaud Dicort : « (psychan.) surdéterminé, ée »

subredicha nf / subredita [veire subredicha, cf Ubaud Dicort] : enquant al dessús d'un autre o al dessús del prètz d'adjudicacion.

subredificil, -a (v. R. III, 273) : dificil, -a que jamai.

subredimensionat, -ada adj, cf Ubaud Dicort : « surdimentionné, ée » (Sèrras-Ess.)

subredire (v. tr. [v intr (TdF ‘subre-dire’)]) (R. III, 57) : dire en mai, « surenchérir » (Alibert).

subredita [veire subredicha / subredicha : accion de subredire, de dire en mai, d'ajustar.

subredosat, -ada adj, cf Ubaud Dicort : « surdosé, -e » (v. subredòsi)

subredosatge nm, cf Ubaud Dicort : « surdosage » (Sèrras-Ess.)

subredòsi nf, cf Ubaud Dicort : « surdose » (Rapin), « overdose » (Sèrras)

subredotat, -ada adj e n (abs. Dicort) : intelligent, -a que jamai ; plan mai intelligent que los mainatges de son atge (per “atge”, v. R. III, 235), « surdoué, ée » (Laus, Rapin).

subreem-, subreen-, subrees- : v. subrem-, subren-, subres-  (v. Ubaud Dicort e CLO § 11.5.b)

subrefach 1 nm, cf Ubaud Dicort : « excès » (L. 346)

subrefach 2, -a (inferior a sa reputacion) adj, cf Ubaud Dicort : « surfait, aite » (Sèrras-Ess.)

subrefacturacion nf, cf Ubaud Dicort : « surfacturation » (v. çai jos)

subrefacturar v, cf Ubaud Dicort : « v tr, surfacturer » (Sèrras-Ess.)

subrefaire v, cf Ubaud Dicort : « v tr, (surestimer) surfaire » (Laus) ; « v intr, excéder, dépasser la juste mesure » (L. 346)

subrefais (m.) (R. III, 250) : subrecarga, « surcroît ; surfaix, sangle de cheval ; arrière-faix, placenta » TdF ‘subre-fais’.