aviat 1, -ada adj : t. a. d'aviar, « qui est dans la voie, en bonne voie ; sur le chemin de la fortune ; pressé, poussé, ée » TdF jos ‘avia’.

aviat 2 (adv.) (Alibert) : vitament (R. V, 558 - L. 385) [v. aviadament] ; totara.

Ont te'n vas tant aviat ? : ont vas tan promptament ?

aviat (d’-) loc adv, cf Ubaud Dicort : « vite, rapidement » (Lagarde)

aviat ! 3 interj, cf Ubaud Dicort : « vivement, rondement ! » TdF jos ‘avia’

aviator, -tritz : persona que mena un avion.

aviciar v, cf Ubaud Dicort : « v tr, rendre vicieux, malin ; dégourdir, ouvrir les yeux, instruire » TdF

aviciar (s’) v pron : « devenir malin, intelligent » TdF jos ‘avicia’

avicòla adj (m. e f.) : que viu suls aucèls ; relatiu, -iva a l'avicultura.

Parasits avicòlas.

Exposicion avicòla.

avicular, -a : que s'avida d'aucèls.

La migala aviculara.

avicultor, -tritz : persona que s'adona a l'avicultura.

avicultura : elevatge d'aucèls, de polalha.

avid [ ~ avide], -da adj, cf Ubaud Dicort : alabre, -a ; alucrit, -ida.

avidament 1 (adv.) (TdF ; abs. Dicort) : d'un biais avid.

avidament 2 (subs.) : noiridura / noiriment.

avidar (v. tr.) : noirir ; sustentar (R. III, 210).

avidar (s') : se noirir ; ganhar sas trempas.

avidat, -ada : noirit, -ida.

avidatge : l'accion de noirir o de se noirir.

aviditat nf : goludesa ; lucritge.

avielhastrir v, cf Ubaud Dicort : « v tr, vieillir » (v. TdFavieiastri’)

avielhastrir (s’) v pron : « devenir vieillot » TdF jos ‘avieiastri’

avifauna nf : ensemble dels aucèls d'un airal.

avigorar (v. tr.) : far venir vigorós,-osa ; fortificar (donar de fòrça)

avigorar (s') : prene de vigor / venir vigorós.

avigorat, -ada : vengut,-da vigorós,-osa ; fortificat, -ada.

avilanar ~ avilanir v, cf Ubaud Dicort : « v tr, avilir » (L. 37)

avilar v [L. 37] : v. avilir.

aviliment : accion o resulta d'avilir o d'èsser avilit, -ida.

avilir [ ~ avilar, cf Ubaud Dicort]  (v. tr.) : rebaissar ; umiliar (R. VI, 537) ; despresar ; mespresar. (v. envilir)

avilir [ ~ avilar] (s') v pron : se rebaissar ; s'umiliar ; se despresar.

avilissent, -a : que rebaissa, qu'avilís.

avilit, -ida : t. a. çaisús.

avinagrir (s') : se mudar en vinagre.

avinament : accion o resulta d'avinar o de s'avinar.

avinar (v. tr.) : metre de vin pel primièr còp dins una barrica.

avinar (s') : s'adonar al vin.

avinassar / avinatar (v. tr.) : avinar una barrica.

avinassar / avinatar (s') : s'avinar.

S'avinassa un pauc cada jorn, lo paure diable !

avinatat, -ada adj, cf Ubaud Dicort : « taché, souillé de vin » TdF jos ‘avinassa’

avinatge nm, cf Ubaud Dicort : « action d’aviner » TdF

avinhat, -ada adj, cf Ubaud Dicort : « planté, garni de vignes » (L. 37)

Avinhon (Comtat Venaicin, Vauclusa) n pr, cf Ubaud Dicort : « Avignon » TdF

A Avinhon (a la vila)

En Avinhon (dins l’estat papal)

(v. Ubaud Dicort e TdF)

avinhonenc, -a adj e n, cf Ubaud Dicort : « avignon(n)ais, aise » TdF

avion : aparelh volaire pus pesuc que l'aire.

avionaire nm, -aira : persona que fa d'avions.

avioneta : avion pichonèl.

avionica : equipament electronic d'un avion.

aviron nm, cf Ubaud Dicort : « aviron, v. rem » (v. TdF)

avironar v, cf Ubaud Dicort : « v tr, environner ; faire le tour de, parcourir » (L. 37)

avironièr nm, cf Ubaud Dicort : « avironnier » (Palay ‘abirounè’)

avís (R. V, 536) : opinion ; accion o resulta d'avisar q.q. ; escrich o paraulas per avisar q.q. ; vejaire.

avisa ! interj, cf Ubaud Dicort : « prends garde » TdF jos ‘avisa’

avisada nf, cf Ubaud Dicort : « circonspection, précaution, prudence, perspicacité » TdF

avisadament adv, cf Ubaud Dicort : « avec circonspection, prudemment » TdF

avisaire, -aira : persona qu'avisa q.q.

avisament nm : saviesa (R. V, 125) / sagacitat (R. V, 131).

avisar (v. tr.) : avertir ; conselhar.

avisar (s') : se mainar / se trachar ; prene garda a ; far atencion.

avisat, -ada : prudent, -a ; finaudèl, -a ; rusat, -ada.

avispar (v. tr.) : agachar de luènh.

avispat, -ada : agachat, -ada de luènh.

« avist » nm : v. avís.

avistar (v. tr.):  agachar ; observar ;  véser.

avistat, -ada : t. a. d'avistar.

avitada : arribada.

avitalhaire, -aira (subs.) : que provesís, qu'avida.

avitalhament (m.) : provesiment ; provesions, noiridura.

avitalhar (v. tr.) : provesir ; avidar / noirir.

avitalhar (s') : se provesir ; s'avidar / se noirir.

avitalhat, -ada : t. a. çaisús.

avitalheta nf, cf Ubaud Dicort : « menu bois pour aviver le feu » TdF avitaieto’

 

avitalhièr nm, cf Ubaud Dicort : « ravitailleur » (L. 37)

avitaminòsi (f.) : estat morbós (R. IV, 264) per manca de vitaminas.

avitar (v. intr.) : raiçar / racinar ; arribar ; aténher / aténger ; ajar.

avitarèla nf, cf Ubaud Dicort : v. abitarèla. (v. TdF jos « abitarello’)

avivable, -bla : que pòt èsser avivat, -ada.

avivada nf : animacion.

I a pas ges d'avivada dins aquela fèsta.

avivadet, -eta : diminutiu d'avivat, -ada.

avivador nm : aplech d'avivaire, « avivoir, outil de doreur » TdF.

avivaire, -aira n : dauraire, -a « celui, celle qui avive, v. empusaire » TdF.

avivament : gratada cirurgicala d'un teissut patologic per obténer una sisa sana.

avivar (v. tr.) : avidar « aviver » ; reviscolar ; animar ; vivificar (v. TdF) ; daurar.

L'aigatge de la nuèch aviva las plantas.

avivas (f. pl.) : galhas (inflamacion de la glandola parotida pus gròssa d'un caval, una de las tres glandolas salivalas)

avivat, -ada adj : plen, -a de vida / aluserpit, -ida ; « poli, ie » TdF jos ‘aviva’.

avivatge : accion d'avivar.

avoable, -bla adj, cf Ubaud Dicort : « avouable » (Rapin)

avoacion nf : reconeissença de fauta.

avoar (v. tr. e intr.) : admetre que l'òm es l'autor d'una accion blaimabla ; declarar coma verai ; confessar / reconéisser.

L'acusat ven d'avoar.

Avoar son amor a q.q.

Avoèt que sabiá pas legir.

avoar (s') : se reconéisser colpable, -a (v. TdF jos ‘avoua’)

avoat nm, -ada : procuraire, -a, « avoué » TdF.

avocadèl : diminutiu pejoratiu d'avocat.

avocar v, cf Ubaud Dicort : « v tr, invoquer ; convoquer ; faire profession d’avocat, plaider » (L. 37) (# abocar)

avocassar / avocatejar (v. intr.) (v. Ubaud Dicort e TdF jos ‘avoucateja’) : far l'avocat, « avocasser » TdF.

avocassièr, -ièira adj e n, cf Ubaud Dicort : « chicaneur, euse » TdF

avocat 1 [?, cf Ubaud Dicort] nm : frucha de l'avocatièr, « avocat » (Rapin). (# abocat)

avocat 2, -a n : persona que sa profession es de defendre en justícia un acusat , o de balhar de consultacions juridicas...; persona que pren la defensa de q.q.

avocatalha nf sing (pej.) : los avocats en general.

avocatàs nm, cf Ubaud Dicort : « gros avocat ; avocat rapace » TdF

avocatejar : v. avocassar

avocatièr [?, cf Ubaud Dicort] nm : arbre d'America centrala que sa frucha es l'avocat, « avocatier » (Rapin).

avocaton nm, cf Ubaud Dicort : « petit avocat, jeune avocat » TdF

avodar (v. tr.) : vodar ; consacrar (L. 91) ; dedicar (R. III, 21).

avodar (s') : se devoar ; se consacrar ; aver recors a un sant ; pregar un sant.

S'avodar a Nòstra Dòna.

S'avodar a un sant.

S'avodar a Nòstra Dama de las cambas : fugir al brutle.

avòga nf, cf Ubaud Dicort : « maladie des yeux qui rend momentanément les chèvres aveugles » TdF

avogar (v. tr.) : metre en vòga ; acalonjar.

avogar (s') : se metre en vòga ; s'acalonjar.

avogolar (v. tr. arc.) (abs. Dicort) : « aveugler » (R. IV, 367), *abuclar (Per « *abuclar » v. *abucle.)

avoiandar v, cf Ubaud Dicort [mas v. vòlha] : « v tr, aviver, donner de la vigueur, de l’entrain » TdF suppl.  « avoiandar » :  v. voiar (arc., v. R. V, 457 : « vider »).

àvol adj m e f [ / avol, avola adj, cf Ubaud Dicort] : aul / aule, aula / marrit, -a ; emmalit, -ida ; aspre, -a ; gresc, -a ; qu'a lo vertige [v. abol].

avolesa : emmaliment.

avoliment : vertige.

avolpilhar v, cf Ubaud Dicort : « v tr, rendre craintif » (L. 37)

avoludar (v. tr.) : rebordelar per tèrra.

avoludar (s') : se rebordelar per tèrra ; s'alimenar ; s'acoconar ; s'aclatar.

Lo tropèl de pòrcs s'avoludava dins lo fangàs.

avortaira adj f e nf, cf Ubaud Dicort : « celle qui avorte, sujette aux avortements » TdF jos ‘avourtarello’

*avortament » [avòrtament nm, cf Ubaud Dicort] : v. abortiment (abs. Dicort).

*avortar » (avortar v, cf Ubaud Dicort) v intr e pron (TdF) : arribar pas a tèrme (frucha, femnas, femes d'animals) v. abortir (abs. Dicort).

*avortar » (se far) (se far avortar v) : far perir lo fanfanhon (fètus) v. abortir (abs. Dicort).

avortat, -ada part pas e adj : « avorté, ée » TdF. * avortat, -ada » : v. abortir (abs. Dicort).

avortiu / abortiu, -iva adj, cf Ubaud Dicort : v. abortiu 1.

avorton nm (v. L. 37) : animal nascut abans tèrme. (v. abortiu 2)

avuda : sisa de maçonariá.

« avudre » - « avure » v : v. aver.

« avugle » (fr.) : v. abucle (abs. Dicort).

avulsion : extirpacion (t. tecn. de med.)

L'avulsion d'una dent es pas pus de crentar.

avuncular, -a adj, cf Ubaud Dicort : « avunculaire » (Rapin)

Ax dels Tèrmas [Ax de las Tèrmas, cf Ubaud Dicort] : vila d'Arièja (Occitània)

axadòi, -a (adj. e subs.) : relatiu, -iva a Axat d'Aude ; sortit, -ida d'Axat.

Un Axadòi.

Una Axadòia.

axar (abs. Dicort) (v. tr.) : centrar, « axer » (Per Noste, Basic).