|
|
|
|
|
|
aviat 1, -ada adj : t. a. d'aviar, « qui est dans la voie, en bonne voie ; sur le chemin de la fortune ; pressé, poussé, ée » TdF jos ‘avia’. aviat 2 (adv.) (Alibert) : vitament (R. V, 558 - L. 385) [v. aviadament] ; totara. Ont te'n vas tant aviat ? : ont vas tan promptament ? aviat (d’-) loc adv, cf Ubaud Dicort : « vite, rapidement » (Lagarde) aviat ! 3 interj, cf Ubaud Dicort : « vivement, rondement ! » TdF jos ‘avia’ aviator, -tritz : persona que mena un avion. aviciar v, cf Ubaud Dicort : « v tr, rendre vicieux, malin ; dégourdir, ouvrir les yeux, instruire » TdF aviciar (s’) v pron : « devenir malin, intelligent » TdF jos ‘avicia’ avicòla adj (m. e f.) : que viu suls aucèls ; relatiu, -iva a l'avicultura. Parasits avicòlas. Exposicion avicòla. avicular, -a : que s'avida d'aucèls. La migala aviculara. avicultor, -tritz : persona que s'adona a l'avicultura. avicultura : elevatge d'aucèls, de polalha. avid [ ~ avide], -da adj, cf Ubaud Dicort : alabre, -a ; alucrit, -ida. avidament 1 (adv.) (TdF ; abs. Dicort) : d'un biais avid. avidament 2 (subs.) : noiridura / noiriment. avidar (v. tr.) : noirir ; sustentar (R. III, 210). avidar (s') : se noirir ; ganhar sas trempas. avidat, -ada : noirit, -ida. avidatge : l'accion de noirir o de se noirir. aviditat nf : goludesa ; lucritge. avielhastrir v, cf Ubaud Dicort : « v tr, vieillir » (v. TdF ‘avieiastri’) avielhastrir (s’) v pron : « devenir vieillot » TdF jos ‘avieiastri’ avifauna nf : ensemble dels aucèls d'un airal. avigorar (v. tr.) : far venir vigorós,-osa ; fortificar (donar de fòrça) avigorar (s') : prene de vigor / venir vigorós. avigorat, -ada : vengut,-da vigorós,-osa ; fortificat, -ada. avilanar ~ avilanir v, cf Ubaud Dicort : « v tr, avilir » (L. 37) avilar v [L. 37] : v. avilir. aviliment : accion o resulta d'avilir o d'èsser avilit, -ida. avilir [ ~ avilar, cf Ubaud Dicort] (v. tr.) : rebaissar ; umiliar (R. VI, 537) ; despresar ; mespresar. (v. envilir) avilir [ ~ avilar] (s') v pron : se rebaissar ; s'umiliar ; se despresar. avilissent, -a : que rebaissa, qu'avilís. avilit, -ida : t. a. çaisús. avinagrir (s') : se mudar en vinagre. avinament : accion o resulta d'avinar o de s'avinar. avinar (v. tr.) : metre de vin pel primièr còp dins una barrica. avinar (s') : s'adonar al vin. avinassar / avinatar (v. tr.) : avinar una barrica. avinassar / avinatar (s') : s'avinar. S'avinassa un pauc cada jorn, lo paure diable ! avinatat, -ada adj, cf Ubaud Dicort : « taché, souillé de vin » TdF jos ‘avinassa’ avinatge nm, cf Ubaud Dicort : « action d’aviner » TdF avinhat, -ada adj, cf Ubaud Dicort : « planté, garni de vignes » (L. 37) Avinhon (Comtat Venaicin, Vauclusa) n pr, cf Ubaud Dicort : « Avignon » TdF A Avinhon (a la vila) En Avinhon (dins l’estat papal) (v. Ubaud Dicort e TdF) avinhonenc, -a adj e n, cf Ubaud Dicort : « avignon(n)ais, aise » TdF’ avion : aparelh volaire pus pesuc que l'aire. avionaire nm, -aira : persona que fa d'avions. avioneta : avion pichonèl. avionica : equipament electronic d'un avion. aviron nm, cf Ubaud Dicort : « aviron, v. rem » (v. TdF) avironar v, cf Ubaud Dicort : « v tr, environner ; faire le tour de, parcourir » (L. 37) avironièr nm, cf Ubaud Dicort : « avironnier » (Palay ‘abirounè’) avís (R. V, 536) : opinion ; accion o resulta d'avisar q.q. ; escrich o paraulas per avisar q.q. ; vejaire. avisa ! interj, cf Ubaud Dicort : « prends garde » TdF jos ‘avisa’ avisada nf, cf Ubaud Dicort : « circonspection, précaution, prudence, perspicacité » TdF avisadament adv, cf Ubaud Dicort : « avec circonspection, prudemment » TdF avisaire, -aira : persona qu'avisa q.q. avisament nm : saviesa (R. V, 125) / sagacitat (R. V, 131). avisar (v. tr.) : avertir ; conselhar. avisar (s') : se mainar / se trachar ; prene garda a ; far atencion. avisat, -ada : prudent, -a ; finaudèl, -a ; rusat, -ada. avispar (v. tr.) : agachar de luènh. avispat, -ada : agachat, -ada de luènh. « avist » nm : v. avís. avistar (v. tr.): agachar ; observar ; véser. avistat, -ada : t. a. d'avistar. avitada : arribada. avitalhaire, -aira (subs.) : que provesís, qu'avida. avitalhament (m.) : provesiment ; provesions, noiridura. avitalhar (v. tr.) : provesir ; avidar / noirir. avitalhar (s') : se provesir ; s'avidar / se noirir. avitalhat, -ada : t. a. çaisús. avitalheta nf, cf Ubaud Dicort : « menu bois pour aviver le feu » TdF ‘avitaieto’ |
|
avitalhièr nm, cf Ubaud Dicort : « ravitailleur » (L. 37) avitaminòsi (f.) : estat morbós (R. IV, 264) per manca de vitaminas. avitar (v. intr.) : raiçar / racinar ; arribar ; aténher / aténger ; ajar. avitarèla nf, cf Ubaud Dicort : v. abitarèla. (v. TdF jos « abitarello’) avivable, -bla : que pòt èsser avivat, -ada. avivada nf : animacion. I a pas ges d'avivada dins aquela fèsta. avivadet, -eta : diminutiu d'avivat, -ada. avivador nm : aplech d'avivaire, « avivoir, outil de doreur » TdF. avivaire, -aira n : dauraire, -a « celui, celle qui avive, v. empusaire » TdF. avivament : gratada cirurgicala d'un teissut patologic per obténer una sisa sana. avivar (v. tr.) : avidar « aviver » ; reviscolar ; animar ; vivificar (v. TdF) ; daurar. L'aigatge de la nuèch aviva las plantas. avivas (f. pl.) : galhas (inflamacion de la glandola parotida pus gròssa d'un caval, una de las tres glandolas salivalas) avivat, -ada adj : plen, -a de vida / aluserpit, -ida ; « poli, ie » TdF jos ‘aviva’. avivatge : accion d'avivar. avoable, -bla adj, cf Ubaud Dicort : « avouable » (Rapin) avoacion nf : reconeissença de fauta. avoar (v. tr. e intr.) : admetre que l'òm es l'autor d'una accion blaimabla ; declarar coma verai ; confessar / reconéisser. L'acusat ven d'avoar. Avoar son amor a q.q. Avoèt que sabiá pas legir. avoar (s') : se reconéisser colpable, -a (v. TdF jos ‘avoua’) avoat nm, -ada : procuraire, -a, « avoué » TdF. avocadèl : diminutiu pejoratiu d'avocat. avocar v, cf Ubaud Dicort : « v tr, invoquer ; convoquer ; faire profession d’avocat, plaider » (L. 37) (# abocar) avocassar / avocatejar (v. intr.) (v. Ubaud Dicort e TdF jos ‘avoucateja’) : far l'avocat, « avocasser » TdF. avocassièr, -ièira adj e n, cf Ubaud Dicort : « chicaneur, euse » TdF avocat 1 [?, cf Ubaud Dicort] nm : frucha de l'avocatièr, « avocat » (Rapin). (# abocat) avocat 2, -a n : persona que sa profession es de defendre en justícia un acusat , o de balhar de consultacions juridicas...; persona que pren la defensa de q.q. avocatalha nf sing (pej.) : los avocats en general. avocatàs nm, cf Ubaud Dicort : « gros avocat ; avocat rapace » TdF avocatejar v : v. avocassar avocatièr [?, cf Ubaud Dicort] nm : arbre d'America centrala que sa frucha es l'avocat, « avocatier » (Rapin). avocaton nm, cf Ubaud Dicort : « petit avocat, jeune avocat » TdF avodar (v. tr.) : vodar ; consacrar (L. 91) ; dedicar (R. III, 21). avodar (s') : se devoar ; se consacrar ; aver recors a un sant ; pregar un sant. S'avodar a Nòstra Dòna. S'avodar a un sant. S'avodar a Nòstra Dama de las cambas : fugir al brutle. avòga nf, cf Ubaud Dicort : « maladie des yeux qui rend momentanément les chèvres aveugles » TdF avogar (v. tr.) : metre en vòga ; acalonjar. avogar (s') : se metre en vòga ; s'acalonjar. avogolar (v. tr. arc.) (abs. Dicort) : « aveugler » (R. IV, 367), *abuclar (Per « *abuclar » v. *abucle.) avoiandar v, cf Ubaud Dicort [mas v. vòlha] : « v tr, aviver, donner de la vigueur, de l’entrain » TdF suppl. « avoiandar » : v. voiar (arc., v. R. V, 457 : « vider »). àvol adj m e f [ / avol, avola adj, cf Ubaud Dicort] : aul / aule, aula / marrit, -a ; emmalit, -ida ; aspre, -a ; gresc, -a ; qu'a lo vertige [v. abol]. avolesa : emmaliment. avoliment : vertige. avolpilhar v, cf Ubaud Dicort : « v tr, rendre craintif » (L. 37) avoludar (v. tr.) : rebordelar per tèrra. avoludar (s') : se rebordelar per tèrra ; s'alimenar ; s'acoconar ; s'aclatar. Lo tropèl de pòrcs s'avoludava dins lo fangàs. avortaira adj f e nf, cf Ubaud Dicort : « celle qui avorte, sujette aux avortements » TdF jos ‘avourtarello’ *avortament » [avòrtament nm, cf Ubaud Dicort] : v. abortiment (abs. Dicort). *avortar » (avortar v, cf Ubaud Dicort) v intr e pron (TdF) : arribar pas a tèrme (frucha, femnas, femes d'animals) v. abortir (abs. Dicort). *avortar » (se far) (se far avortar v) : far perir lo fanfanhon (fètus) v. abortir (abs. Dicort). avortat, -ada part pas e adj : « avorté, ée » TdF. * avortat, -ada » : v. abortir (abs. Dicort). avortiu / abortiu, -iva adj, cf Ubaud Dicort : v. abortiu 1. avorton nm (v. L. 37) : animal nascut abans tèrme. (v. abortiu 2) avuda : sisa de maçonariá. « avudre » - « avure » v : v. aver. « avugle » (fr.) : v. abucle (abs. Dicort). avulsion : extirpacion (t. tecn. de med.) L'avulsion d'una dent es pas pus de crentar. avuncular, -a adj, cf Ubaud Dicort : « avunculaire » (Rapin) Ax dels Tèrmas [Ax de las Tèrmas, cf Ubaud Dicort] : vila d'Arièja (Occitània) axadòi, -a (adj. e subs.) : relatiu, -iva a Axat d'Aude ; sortit, -ida d'Axat. Un Axadòi. Una Axadòia. axar (abs. Dicort) (v. tr.) : centrar, « axer » (Per Noste, Basic). |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|